Kā zināms, marmors ir dabas akmens, kristāliski-graudains karbonātu iezis, kurš veidojas pēc kaļķakmens pārkristalizēšanās, un dažos gadījumos pēc dolomīta pārkristalizēšanās, zemes garozas saspiešanās laikā.
Būvniecības-tehniskajā sfērā par marmoru tiek saukti jebkuri karbonātu ieži, kuri labi pulējas.
Marmors pulējas vislabāk, jo tam ir cieša kalcīta graudu sakabināšanās spēja.
Jau no senlaikiem daudzās zemēs marmors bija vērtīgs, jo tas bija ļoti skaists dekoratīvs apdares materiāls.
Dabā visbiežāk marmora nokrāsa ir gaiša, taču ja tīrai sugai piejaucas citu sugu minimālie procenti, tad marmors iegūst dažādas dīvainas, neparastas krāsas un to nokrāsas. No baltās līdz melnai, nerunājot jau par dažādiem spilgtiem un daudzkrāsainiem variantiem.
Neskatoties uz materiāla blīvumu un cietību, ar laiku marmora grīdas burvīgums kļūst nespodrs un pārklājas ar skrāpējumu tīklu, zaudējot savu pievilcīgo izskatu. Izskaidrojums tam ir acīmredzams – marmoram ir mīksta struktūra, kuru ir viegli sabojāt ar papēžiem, smiltīm un citiem netīrumiem. Tādējādi, uz marmoru nokļūst dažāda lieluma un veida abrazīvie gruži, kuri uz grīdas virsmu tiek sanesti dabiskajā ikdienas veidā – ar mūsu apaviem. Rezultātā uz marmora virsmas parādās skrāpējumi, vietām sīki, bet vietām arī nopietnāki, un akmens ārējais izskats zaudē savu efektīgo spožumu. Mēģinot atbildēt uz jautājumu, kā rīkoties līdzīgā situācijā, rodas varianti: mainīt plātnes pilnībā, mēģināt novērst bojājumus patstāvīgi vai arī vērsties pie profesionāļiem-tīrītājiem no kompānijas, kura nodarbojas ar uzkopšanu.
Pēdējais variants ir vispieņemamākais, jo pilnīga marmora maiņa ir daudz dārgāka nekā jebkura no seguma sākuma ārējo raksturojumu atjaunošanas procedūrām. Atkarībā no akmens stāvokļa, var tikt veikti šādi pasākumi: – marmora slīpēšana (granīta slīpēšana) – marmora pulēšana (granīta pulēšana) – marmora kristalizācija (granīta ķīmiskā pulēšana).
Marmora kristalizācija – speciāls termoķīmiskais process, kurā piedalās kristalizators un marmors, vai jebkurš cits materiāls ar augstu procentuālu kalcija saturu. Šī operācija ļauj atgūt akmens bojātai virsmai paaugstinātu izturību, efektīgu naturālu spīdumu un izturību pret mitruma iedarbību.
Kristalizatori ir vājas skābes vielas, kuras pēc savas konsistences atšķiras – ir pulvera veidā un šķidrā veidā. Pēc ķīmiskās apstrādes ar šīm vielām, mainās virmas struktūra, „sadziedējas” plaisas un skrāpējumi, daudzkārtēji pieaug spīdums un palielinās marmora grīdu ārējo laukumu nodilumizturība. Līdzīgas manipulācijas veic tikai ar marmoru un kaļķakmeni, tajā laikā, kad granītam, kvarcam un smilšakmenim tas nodara nelabojamu postu;
Marmora slīpēšana – mehāniskais process, kurā marmora virsma tiek apstrādāta ar speciāliem slīpējošiem abrazīviem, kā rezultātā tiek izlīdzināts kopējais marmora plātņu līmenis. Runājot par procesu, kurš ir pazīstams kā marmora pulēšana, tad tā ir marmora darba virsmas fināla izlīdzināšana ar plāniem dimanta abrazīviem, piešķirot tai vēlamo spoguļa mirdzumu.
Betona grīdas slīpēšana, pulēšana:
Pulēšana – pats senākais un efektīvākais betona apdares veids, kurš ir pazīstams vēl no Romas impērijas laikiem. Betona plātnes augstas kvalitātes slīpēšana un pulēšana paver visu dabiskā betona ar pildvielu skaistumu, kā arī uzlabo grīdas ekspluatācijas raksturojumus. Šāda grīda atšķiras ar spožu spoguļa virsmu, nelielu putekļu daudzumu, kā arī ar pietiekamu izturību pat bez speciālo ķīmisko līdzekļu pielietošanas. Ja atsegtās pildvielas (pulēto akmentiņu) daļiņu izmērs nepārsniedz 8 mm, tad šāda grīda tiek saukta par „Romiešu” vai „Terracio”. Vairākumam no sabiedrisko ēku vestibiliem un gaiteņiem (teātri, viesnīcas u.c.), kuras ir celtas PSRS laikos, arī ir šādas grīdas. Salīdzinājumā ar ārzemju kvalitatīvajām grīdām, šādas grīdas izskatījās pelēkas un blāvas, jo PSRS tika praktizēta tikai slīpēšana, bez pulēšanas, tāpat arī praktiski netika pielietotas dizaineru krāsainās kompozīcijas. Pulētās betona grīdas PSRS laikos tika sauktas par „Mozaīkas” grīdām.
Taču, pulētās grīdas tiek ierīkotas ne tikai skaistumam. Betona plātnes pulēšana, salīdzinājumā ar citām metodēm, ļauj iegūt ideāli līdzenu virsmu ar mazākām finansu izmaksām, kas ir svarīgi, piemēram, noliktavas telpām ar daudzstāvu sastatņu plauktiem. Bezšuvju betona plātnes ierīkošanas gadījumā šādas grīdas ērtība ir vēl vairāk sajūtama. Protams, šodien grīdas vairs nepulē tā, kā Romas impērijas laikos. Tagad šādu grīdu ierīkošanai tiek pielietotas speciālas mozaīkas-slīpēšanas mašīnas. Speciālo ķīmisko līdzekļu pielietošana ļauj uzlabot pulētās grīdas kvalitāti, ievērojami dažādot ārējo izskatu un izvairīties no vara un misiņa sadalījuma dzīslu izmantošanas.
Dziļas iesūkšanās puscaurspīdīgas krāsvielas, kuras ir speciāli izstrādātas pulēto grīdu ierīkošanai, ļauj izveidot dizaineru kompozīcijas dažādās krāsās.
Krāsvielas molekulas dziļi iesūcas betonā, un nav pakļautas dilšanai ekspluatācijas procesā.
Pateicoties krāsvielas ķīmiskajam sastāvam, pildviela neaizkrāsojas, uzsverot pulētās grīdas cēlumu. Slīpējot un pulējot neapstrādātās betona plātnes virsmu, tiek iztīrīts sacietējušais „cementa pieniņš”, tādēļ pulētās grīdas virsma ir izturīgāka un blīvāka nekā neapstrādātās betona plātnes virsma. Izmantojot speciālos šķidros cietinātājus un blīvētājus, var vēl vairāk paaugstināt pulētās plātnes raksturojumus. Mainot betona virsmas augšējās kārtas molekulāro struktūru, tie padara to cietāku un blīvāku. Bez tam, caurspīdīgie cietinātāji un blīvētāji ievērojami paaugstina grīdas nodilumizturību, neatstājot plēvi, neaizkrāsojot pildvielu un saglabājot betona dabisko slīdēšanas pretošanās spēju. Cietinātāju un blīvētāju pielietojums samazina izdevumus grīdas kopšanai ilgtermiņa perspektīvā.
Tehnoloģiju „Pulētais betons” sauc par nākotnes grīdu sistēmu, jo grīdas virsma netiek pārklāta ar kādu segumu, kurš varētu atslāņoties, lobīties vai nodilt. Pulētais betons aizvien vairāk un vairāk atrod savu pielietojumu noliktavās, supermārketos, restorānos, sabiedriskajās vietās un privātos apartamentos.
Terraco vai mozaīkas betons – tas ir ilgizturīgs, skaists materiāls, kuru var attiecināt pie cietiem grīdas segumiem. Krāsu un zīmējumu daudzveidība ļauj iemiesot daudzus koloristikas un dizaineru risinājumus. Terraco, atšķirībā no marmora, virsma ir plankumaina vai raibumiņos. Pie tam terraco – tā ir lieliska alternatīva grīdas klāšanai, izmantojot dabiskus akmeņus, ne tikai pateicoties savam ārējam izskatam, bet arī vērtības ziņā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka terraco maksā daudz lētāk. Tāpat šādas grīdas būs mazāk slidenas, atšķirībā no citiem līdzīgiem materiāliem.
Mozaīkas grīdu priekšrocības ir:
- augstas dekoratīvās īpašības, augsta nodilumizturība, kura ir salīdzināma ar nodilumizturību, kura tiek izmatota kā kalnu iežu pildviela.
- samērā zema pašizmaksa, labi ekoloģiskie rādītāji, kuri ir saistīti ar to, ka nav organisko komponentu, hidrofobitāte, pielietojot speciālas piedevas.
Pulētā betona grīdu priekšrocības:
- Praktiskums. Pulētai betona grīdai ir augsta cietība un nodilumizturība. Nav tendences seguma atslāņojumam, jo seguma kā tāda nav. Pamata iemesls tam, kādēļ daudzi noliktavu īpašnieki un mazumtirdzniecības objektu īpašnieki izvēlas pulēto betonu, ir tā vienkāršā apkalpošana. Pulētās betona grīdas ir ne tikai viegli tīrīt, pielietojot parasto mitro uzkopšanu, tās arī ir diezgan izturīgas, un uz tām nepaliek pēdas no autokrāvēju riteņiem, kā arī traipi no eļļas un dažādām ķimikālijām. Pateicoties pulētajam betonam, vairs nav nepieciešamas mastikas un segumi, kā arī ar tiem saistītie darbi, laiks un finansu izdevumi. Pulētā betona kalpošanas laiks ir ilgāks nekā vinila vai pilnveidotām podiņa flīzēm. Šāda grīda uz ilgu laiku saglabās savu spīdumu, un tai praktiski nebūs nepieciešama kopšana, bet tās dzīves cikls ir pielīdzināms ēkas ekspluatācijas termiņam. Pulētajam betonam ir nepieciešama tikai atkārtota pulēšana reizi piecos-desmit gados. Bez tam, dīkstāves laiks, kurš saistīts ar betona minimālo pulēšanu, un apkalpošana vai gājēju plūsma var atjaunoties praktiski vienā acumirklī.
- Estētiskums. Pulētā betona skaistums ir tā augstajā spožumā, kā arī tā ārējais izskats līdzinās pulētajam akmenim. Pateicoties pildvielas pulēšanai un atsegšanai, pulētais betons rada dabiskā akmens iespaidu un izskatās dārgi un eleganti.
- Vēl viena būtiska priekšrocība, izmantojot pulēto betonu, ir tā augsta gaismas atstarošanas spēja, kas ir sevišķi svarīgi biroju ēkās, viesnīcās, restorānos un citās pastāvīgi apmeklējamās vietās, kurām vienkārši nepieciešams uzturēt savu pozitīvo profesionālo imidžu un izskatīties tīri un akurāti. Tas nozīmē, ka telpās, kurās ir pulētā betona grīda, palielinās redzamība un aušgaisma ir mazāk vajadzīga. Jūs varat izvēlēties Jūsu betona grīdas spīduma pakāpi: atlass, pusmatēts spīdums vai piesātināts spīdums, kad pulētais betons mirdz kā spogulis.
- Ekonomiskums. Pulētā betona grīdas iekārtas vērtība, ja izvēlas pareizu pieeju, nepārsniedz betona grīdas vērtību ar nostiprināto virskārtu. Pulētais betons ir ārkārtīgi konkurētspējīgs vērtības ziņā, jo tam nav nepieciešama praktiski nekāda kopšana, izņemot parasto mitro uzkopšanu. Ja aplūko pulēto betona grīdu dzīves cikla vērtību, tad, salīdzinājumā ar tradicionāliem grīdas segumiem, šī sistēma ir kā minimums trīs reizes lētāka.
- Ekoloģija. Betons ir dabisks materiāls, kurš sastāv no portlandcementa un pildvielām. Portlandcements tiek ražots no māla un kaļķakmens. Pildvielas ir dažādu kalnu iežu drupināšanas produkts. Tāpat betona sastāvā ietilpst ūdens, lai nodrošinātu tā cietēšanas reakciju. Tādējādi, betona sastāvā nav nedz iztvaikojošu šķīdinātāju, nedz migrējošu ķimikāliju, kuras var tikt pakļautas bioloģiskās sadalīšanās procesam, var izdalīt smaržu vai izraisīt alerģiju. Mūžsena betona problēma bija tāda, ka cietējot, portlandcements izdala kaļķi, kurš izveido korozijas sārmainus putekļus. Taču pulētā betona koncepcijā ietilpst ķīmiska virsmas nostiprināšana, kā rezultātā kaļķis pārveidojas par izturīgām inertām vielām. Bez tam, pielietojot sauso pulēšanu, 99,99 % daļiņu, kuras atrodas gaisā, sakopojas ar filtrācijas vakuuma sistēmas palīdzību. Tas ļauj veikt slīpēšanu bez jebkādām pauzēm ēkas uzkopšanai. Pulētais betons var „elpot”, uzsūcot un atbrīvojot ūdens tvaikus, un ar to pašu uzturot labvēlīgu atmosfēru telpā. Tas notiek tādēļ, ka nav necaurlaidīgu segumu betona virsmā. Pateicoties dabiski augstam pH līmenim (sārmainai dabai), betons neveicina baktēriju vairošanos vai sēnītes un pelējuma veidošanos.
Granīta slīpēšana, pulēšana.
Granīts – viens no izturīgākajiem akmeņiem, kuri tiek pielietoti dekorēšanā. Tas ir tik noturīgs pret slodzi un apkārtējās vides iedarbību, ka bieži vien tiek izmantots ne tikai interjeros, bet arī zem atklātās debess. Pietiek tikai paskatīties uz granīta krastmalu apšuvumiem, lai novērtētu šī akmens drošumu. Saule, ūdens, sals – granītam viss ir tīrais nieks. Taču no estētiskās puses granīts ir ļoti ievainojams. Atšķirībā no mehāniskajām īpašībām, kurām tik tiešām nekas nedraud, pulētā granīta nevainojamā ārējā izskata derīguma ilgums mērāms nevis gadsimtos, bet tikai gados. Skrāpējumi, plaisas, nošķēlumi, izrobītie un nelīdzenie lauki, bālgana apsarme, plankumi no dažādiem šķidrumiem un krāsvielām – visas nepatīkamās lietas, kuras raksturīgas mīkstākām akmens sugām, var draudēt arī granītam.
Granīta slīpēšana
Granīta atjaunošanas procedūra sākas ar materiāla vispārējā stāvokļa novērtēšanu. Gadījumā, ja akmens tika pavirši bojāts, tad pietiks ar granīta slīpēšanu un vēlāk arī tā pulēšanu. Apstrāde tiek veikta, pielietojot rotora mašīnas, kuras slīpē akmens virsmu ar frēzēm un uzgaļiem ar abrazīvu no dimanta drupatām. Rezultātā virsma kļūst gludāka, izlīdzinās acīmredzamie defekti – tādi kā nelīdzenums, līmeņa kritumi, skrāpējumi. Granīta pulēšana Kopumā tehnoloģija, kura tiek pielietota pulējot granītu, atkārto slīpēšanas tehnoloģisko ciklu. Taču pateicoties tam, ka tiek izmantotas abrazīva sīkākas frakcijas, raupjumu novēršana notiek smalkāk. Dažos gadījumos virsmai tiek uzklātas arī speciālas mastikas un impregnējumi akmens efektīvākai aizsardzībai. Kad granīta pulēšana ir pabeigta, tas kļūst ļoti gluds. Tik ļoti gluds, ka tā gandrīz spoguļa virsmā ir redzami siluetu atspoguļojumi. Bez cēlā vizuālā efekta šāda spoguļgluda virsma ir noturīgāka pret netīrumiem. Tai nav mikroplaisu, kurās var palikt smilšu vai zemes daļiņas. Izlietos šķidrumus, skābes, krāsvielas daudz vieglāk ir notīrīt no gludā granīta. Ja pasūtītājs vēlas matētu virsmu, tad to padara gandrīz par spoguļgludu – un tikai pēdējā, finiša stadijā dimanta abrazīva vietā tiek pielietots cits abrazīvs. Tas sniedz matētu efektu spoguļa spožuma vietā, bet virsmu pasargā arī diezgan labi. Matētai pulēšanai nav nekā kopīga ar „saskrāpētu” akmeni. Spīdums tiek novērsts, uzklājot tīklu no mikro-rievojumiem, kuri ar neapbruņotu aci nav atšķirami. Granīta virsmu apkope un to atjaunošana – lieta pedantiska, rūpīga, aizņem diezgan daudz laika. Atkarībā no akmens dabas raksturojumiem un bojājumu veida, speciālisti izmanto no dažiem līdz desmitiem abrazīvu, lai panāktu ideālu rezultātu. Taču patērētais laiks un pūles ir tā vērti: pareiza apstrāde ir spējīga pagarināt granīta skaistumu uz daudziem gadiem!
